ŪDENS

H2O – pats svarīgākais elements. Bez ēdiena var iztikt mierīgi 3 nedēļas (resni cilvēki vēl ilgāk), bet bez H2O ātri vien cilvēks ir miris. Muskuļi un viss ķermenis par 70 % sastāv no H2O. Domāju, ka komentāri ir lieki. Dienā jāizdzer vismaz 2.5 - 3 litri H2O. Ja lieto kādu kreatīna uztura bagātinātāju (turpmāk tekstā - UB) kā kreatīna monohidrātu vai citu kādu kreatīna produktu, tad vēl 1 litrs ūdens klāt. Vairāk par 5 litriem (vai 6 litriem, ja lieto kādu kreatīna UB) nav jēga dzert un pat nav ieteicams. H2O asimilējas organismā (pamatā caur kuņģi) pakāpeniski, tāpēc labāk dzert pastāvīgi/regulāri, nevis lielos apjomos un reti. Jādzer ir arī tad, ja neslāpst. Ja slāpst jau, tas nozīmē, ka ķermenis jau kādu laiku ir H2O badā un sāk pienākt trauksmes signāli slāpju sajūtu veidā. Vislabākais H2O uzņemšanas laiks ir periods starp 1.5h pēc ēdienreizes un 20 min. pirms nākamās ēdienreizes. Ja H2O daudz dzer ēdienreizes laikā vai īsi pēc tās, tad tiek atšķaidītas kuņģa sulas, kas, kaut minimāli, bet var ietekmēt uzņemtā ēdiena labu sagremošanu.

H2O ir obligāti jādzer treniņa laikā vismaz 0,5 litri līdz 1.5 litram atkarībā no karstuma zālē/treniņa intensitātes. Ja treniņā slāpst, tad tas 1) samazina spēku; 2) paaugstina kortizola līmeni, kas ir ļoti slikti, jo sekmē muscle šūnu noārdīšanos un 3) ja muskuļu šūnām trūkst ūdens, tajās bremzējas OBV sintēze, kuras rezultāts ir muscle augšana, un tas attiecas uz jebkuru dienas laiku, jo slāpes=trūkst ūdens=OBV sintēze muscle šūnās bremzējas=muscle sliktāk aug ! Tāpat H2O trūkums traucē veidoties glikogēnam muskuļos, kas nozīmē, ka OH mazāk tiks "iebāzti" muskuļos, bet var vairāk aiziet riepā, un ka muskuļi būs vājāki, jo tiem būs zemāks glikogēna līmenis.

Raimonds Priede -Baņģieris